 Egils Siliņš Foto: publicitātes foto
 Egils Siliņš Foto: publicitātes foto
|
Egils Siliņš
Basbaritons Egils Siliņš dzimis Latvijā 1961.gadā, studējis Latvijas Mūzikas akadēmijā profesoru Gurija Antipova un Leonīda Vīgnera klasēs. Latvijas Nacionālajā operā dziedātājs debitējis titullomā Arigo Boito operā "Mefistofelis" (1988).
Egils Siliņš ir vairāku starptautisku konkursu laureāts - Belvederas starptautiskais vokālistu konkurss Vīnē (1989), konkursi Barselonā un Hamburgā (1991), Tulūzā un Bilbao (1992), "Chant-de-Paris" (1993), konkurss Vašingtonā (1996) u.c.
Dziedātājs bijis operas solists Frankfurtes operā (1990-1993) un Bāzeles operā (1993-1996). No 1996.līdz 2000.gadam - Vīnes Valsts operas un Vīnes Tautas operas solists. Kopš 2000.gada Egils Siliņš ir brīvmākslinieks.
Lielus starptautiskus panākumus Egils Siliņš guvis, dziedot titullomu Antona Rubinšteina operā "Dēmons" Bregencas festivālā 1997.gadā. Tur dziedājis arī Orļiku Pētera Čaikovska operā "Mazepa" (1991) un Fotisu Boguslava Martinu operā "Grieķu pasija" (1999). 1998.gadā - veiksmīga debija Milānas "La Scala" operteātrī Prefeto lomā Gaetāno Doniceti operā "Linda di Chamonounix". 2000.gadā martā dziedātājs debitēja Metropolitēna operā kā Kolēns Džakomo Pučīni "Bohēmā" un Bazilio Džoakīno Rosīni "Seviļas bārddzinī". 2001.gadā - debija Hamburgas Valsts operā Rangoni lomā Modesta Musorgska operas "Boriss Godunovs" jauniestudējumā.
Egils Siliņš dziedājis vairāk nekā 85 lomas lielākajos pasaules opernamos un operas festivālos: Amsterdamā, Barselonā, Bāzelē, Berlīnē, Bīlefeldē, Boloņā, Briselē, Cīrihē, Čikāgā, Diseldorfā, Drēzdenē, Dublinā, Esenē, Frankfurtē, Grācā, Ģentē, Glaindbornā, Hamburgā, Honkongā, Karlsrūē, Kaiserslauternā, Ķelnē, Klāgenfurtē, Laspalmasā, Luksemburgā, Madridē, Maskavā, Menorkā, Minhenē, Ņujorkā, Parīzē, Savonlinnā, Strasbūrā, St.Gallenā, Sanktpēterburgā, Štutgartē, Tallinā, Tenerifē, Triestā, Toronto, Tokijā, Viļņā, Visbādenē, Zārbrikenē, kā arī Latvijā - Rīgā, Cēsīs, Kuldīgā, Siguldā.
Pēdējos gados sevi apliecinājis kā izcils Riharda Vāgnera un Riharda Štrausa opermūzikas interprets, īpaši ar titullomu operā "Klīstošais holandietis", Votāna lomu Vāgnera operās "Reinas zelts", "Valkīra un "Zigfrīds", Johanaanu Štrausa operā "Salome" un Skarpijas lomu Džakomo Pučīni operā "Toska".
Dziedātājs strādājis ar tādiem izciliem diriģentiem kā Endrū Deiviss, Kolins Deiviss, Nikolauss Harnonkūrs, Marčello Vioti, Kristians Tīlemans, Rikardo Muti, Kristofs fon Dohnāņi, Fabio Luizi, Vladimirs Fedosejevs, Genādijs Roždestvenskis, Zubins Meta, Nēme Jervi, Mstislavs Rostropovičs, Mariss Jansons un citiem.
Plaša ir arī dziedātāja koncertdarbība, uzstājoties tādos nozīmīgos centros kā Berlīnes un Minhenes Filharmonija, Lucernas un Tangelvudas mūzikas festivāli, Vīnes "Musikverein", Cīrihes Tonhalle, Londonas "Barbican Centre", Londonas "Royal Hall", Milānas "Auditorio", Maskavas Konservatorijas zāle, Parīzes "Sall Pleyel".
Egila Siliņa koncertrepertuārā ietilpst Džuzepes Verdi, Johannesa Brāmsa un Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēmi, Antonīna Dvoržāka un Džoakīno Rosīni "Stabat Mater", Fēliksa Mendelsona "Elijas" un "Paulus", Igora Stravinska "Svadebka", Ludviga van Bēthovena 9.simfonija un citi darbi.
1996. un 2003.gadā Egils Siliņš saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu, 2008.gadā - Triju Zvaigžņu ordeni.
Par Egilu Siliņu ir sarakstīta Ināras Ancānes grāmata "Savējais svešinieks" (2001) un uzņemta Rūtas Celmas filma "Laimes luteklis" (2009). |