Krišjāņa Barona (1835 – 1923) lielākais ieguldījums latviešu kultūras un tautas vēsturē ir viņa folkloristiskā darbība. Viņš vācis un apkopojis tautasdziesmas, sakārtojis pirmo zinātnisko latviešu tautasdziesmu izdevumu sešos sējumos “Latvju dainas” (1894 – 1915), kurā iekļautas 217 996 tautasdziesmas. Krišjānis Barons, dēvēts par Dainu Tēvu, šim darbam veltījis visu mūžu.

Lai sistematizētu 3 x 11 cm izmēra lapiņas ar tautasdziesmām, bija nepieciešams kāds īpašs darba rīks. Šim nolūkam 1880. gadā Maskavā, kur Barons tolaik dzīvoja, pēc viņa rasējuma tika izgatavots Dainu skapis ar 70 atvilktnītēm, kur katrā 20 sadaļas, un trim lielākām atvilktnēm. Skapja augstums ir 160 cm, platums 66 cm, dziļums 42 cm. 1893. gadā skapis atvests uz Latviju, tad vēl daudzkārt pārceļojis, līdz no praktiska priekšmeta kļuvis par kultūras simbolu. Oriģinālais Dainu skapis kopš 1940. gada atrodas Latviešu folkloras krātuvē, un tam ir divas kopijas – viena no tām atrodas Krišjāņa Barona muzejā Rīgā, otra – bijušajā Stankeviču muižā Krievijā, kur Barons sāka darbu pie dziesmu kārtošanas. Dainu skapja lielākā vērtība ir tā saturs, arī tam ir divas kopijas. Pagājušā gadsimta 40. gados dainu lapiņas tika mikrofilmētas, un tagad 516 mikrofilmas glabājas Nacionālās bibliotēkas Jēkaba ielas seifā. 1997. gadā tika uzsākta dainu pierakstu ievade datorā ar skeneri. 2002. gadā atvērta mājas lapa.

Kopš 2001. gada 4. septembra Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa, tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā. Tas ir gan liels gods, gan liela atbildība un pienākums, jo šis kultūras piemineklis jādara visai pasaulei pieejams.