Foto: Toms Grīnbergs
Foto: Armands Lācis, Fotocentrs
Foto: Armands Lācis, Fotocentrs
|
Rīga - jūgendstila metropole Rīga ir pazīstama kā Ziemeļeiropas jūgendstila galvaspilsēta.
Vai Jūs jūsmojat par izcilu arhitektūru? Tādā gadījumā jums noteikti ir jāapmeklē Rīga. Īpaši, ja esat atklājis 19. un 20.gadsimta mijas jūgendstila jeb Art Nouveau mākslā un arhitektūrā radītos brīnumus. Rīgas ēkas vai lūst no notekcaurulēm ar dekoratīviem ūdensspļāvējiem, nimfu un satīru figūrām un ierindojas starp visdekoratīvākajām šī stila pārstāvēm, kādas jebkur uzbūvētas.
Sāciet ar leģendāro Alberta ielu, Rīgas jūgendstila arhitektūras brīnumzemes sirdi. Bet neaprobežojieties tikai ar šo ielu. Gandrīz ikviena Rīgas iela piedāvā vienu vai vairākus arhitektoniskus pārsteigumus, nepieciešams tikai pameklēt. Daudzi uzskata, ka lielais ēku skaits un daudzveidība padara Rīgu par Ziemeļeiropas jūgendstila galvaspilsētu. Spriediet pats.
Jūgendstils bija kustība un vienlaicīgi arī daudzu radošu prātu iedvesmas avots. Rīgā šajās ēkās dzīvoja filozofs Jesaja Berlins un latviešu gleznotājs Janis Rozentāls, (kurš apprecējās ar populāro somu dziedātāju Elliju Forselu), kā arī leģendārais kinorežisors Sergejs Eizenšteins. Pēdējam vienkārši nebija izvēles, jo viņa tēvs bija projektējis šo māju. Labu arhitektūru mēdz dēvēt par sastingušu mūziku. Ja tā, tad Rīga ir akmenī ietvertu, eksotisku skaņu simfonija.
Kopš 2009.gada pavasara Rīgā atvērts Jūgendstila muzejs, kas ļauj iepazīties ar rīdzinieka dzīvokļa iekārtojumu 20.gadsimta sākumā. Pašreiz muzejā apskatāms pilnībā atjaunots dzīvoklis ar autentisku interjeru un plašu eksponātu klāstu, kas sniedz visaptverošu priekšstatu par jūgendstila laikmeta Rīgu un ļauj izjust jūgendstila gaisotni.
Tā dzīvokļa viesistaba ļauj sajust, kā 20.gadsimta sākumā saimnieki uzņēma viesus, dzēra tēju, apsprieda jaunāko Parīzes modi, klausījās mūziku, dziedāja, bet kamīna istaba vēsta, kā savulaik dzīvokļa saimnieki un viesi pulcējās pie uguns, malkojot vīnu un risinot sarunas.
Greznākā telpa dzīvoklī ir ēdamistaba, kurā notika gan svinīgas pusdienas draugu lokā, gan ģimenes ēdienreizes. 20.gadsmita sākuma pilsoniskās sabiedrības ēdamistabas gaisotni raksturo zināms arhaisms un stingri kanoni, kas vērojams arī telpas iekārtojumā: centrā galds ar jūgendstilam raksturīgu servējumu, pie sienas spogulis, kura dekoratīvie gleznojumi sasaucas ar oriģinālajām ēdamistabas logu vitrāžām un vitrāžām 20.gadsimta sākuma trauku skapja durvīs. Ar kokgriezumiem un vitrāžām rotātās mēbeles, kas ir vietējo meistaru darbs, neatpaliek no tā laika labākajiem Eiropas paraugiem.
Tikmēr virtuvē uz spožajiem misiņa āķīšiem virs plīts izliktie katli, smeļamie kausi, rīves un pannas piedāvā iejusties namamāte vai kalpones darba ritmā.
Izprast 20.gadsimta sākuma dzīves apstākļus Jūgendstila namā palīdzēs arī muzejā apskatāmais kabinets, guļamistaba, meitas istaba, tualete un vannas istaba.
Jūgendstila muzejs atrodas dzīvoklī, kurā līdz 1907.gadam dzīvoja un strādāja izcilais latviešu arhitekts Konstantīns Pēkšēns (1859.-1928.). Muzejs atrodas Alberta ielā 12, un šī ēka celta 1903.gadā kā Konstantīna Pēkšēna personīgais nams.
Video - "Jūgendstila Rīga". Scenārijs un teksts Laima Slava, montāžas režija Gunta Ikere, operatori Uldis Veiss, Jānis Eglītis, Uldis Jancis, skaņa Normunds Kļaviņš. Izdevniecība "Neputns". |
