Mums ir, kur spēlēt seno mūziku atbilstoši videi – viduslaiku un baroka laikmeta pilīs, kā arī baznīcās. Senās mūzikas festivāls, ko organizē Latvijas Koncertdirekcija, tiek rīkots Bauskā – restaurētā viduslaiku pilī, kur koncerti notiek zem zvaigžņotām debesīm. Trīs dienu laikā notiek vairāki koncerti ne tikai Bauskas pilī, bet arī netālu no Bauskas esošajā baroka laikmeta Rundāles pilī. Ierasts, ka mūziķi spēlē ne tikai seno mūziku, bet uzstāšanās ir kā roku sadošana ar seno laikmetu – tie ir tērpu, mūzikas instrumentu un performances ziņā veidots vienots uzvedums. Latvijā seno mūziku atskaņo ansambļi "Canto", "Schola Cantorum Riga", "Ludus", "Sansara", kamerkoris "Sacrum" un baroka mūzikas orķestris "Collegium Musicum Riga". Diriģenti Māris Kupčs un Andris Veismanis ir lietpratīgākie baroka mūzikas zinātāji un tulki Latvijā. Vienmēr senās mūzikas festivālos mēs uzaicinām pasaules ievērojamākos senās mūzikas interpretētājus.

Senās mūzikas koncertu laikā gadu no gada kulminācijas brīdis ir nakts performance Rundāles pils pagalmā. Tiek iestudēta opera, kas ir kā ceļojums laikā. Tā var būt gan Henrija Pērsela opera "Didona un Enejs", gan Georga Frīdriha Hendeļa operas "Akīds un Galateja" iestudējums, gan izrādē iestudētas Kurzemes hercoga Jēkaba kāzas ar Brandenburgas princesi Luīzi Šarloti Kēnigsbergā. Senās mūzikas festivālu laikā gaiss ap senajām pilsētām virmo pēc atdzimušajiem laikiem, kurus mēs iztēlojamies kā cilvēka harmonijas laiku. Notiek ne tikai koncerti, bet arī seno laikmetu mūzikas un deju meistardarbnīcas.

Mums cieņā ir garīgā mūzika. Par vienu no ievērojamākajiem notikumiem Latvijas kultūras dzīvē ir kļuvis Garīgās mūzikas festivāls, ko organizē Valsts Akadēmiskais koris "Latvija". Pateicoties augstajam mākslinieciskajam līmenim, interesantajam repertuāram un viesmāksliniekiem, festivāls guvis starptautisku atzinību. Festivāla ietvaros savus autorkoncertus Rīgā apmeklējuši tādi pasaulslaveni komponisti kā Gija Kančeli, Arvo Perts, Sers Džons Taveners. Katru gadu koris Latvija pasūta jaundarbus pašmāju komponistiem.

Latviešu reliģiskās mūzikas pamatlicēji meklējami 16., 17. gs., bet 1887. gadā Jurjānu Andrejs komponēja "Garīgo kantāti" ar tekstu nevis latīņu, bet latviešu valodā. Emocionāli viens no spēcīgākajiem darbiem ir Lūcijas Garūtas kantāte "Dievs, Tava zeme deg", ko pirmo reizi atskaņoja 1944. gadā – laikā, kad Latvija bija ierauta pasaules karā. Padomju gados garīgās mūzikas žanrs apsīka, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 90. gados atkal piedzīvoja uzplaukumu. Šobrīd pasaulē pazīstamākie latviešu komponisti, kuru mūzikā un dzīvē svarīgākais ir garīguma meklējumi, ir Pēteris Vasks un Maija Einfelde, bet Latvijā savu vārdu garīgās mūzikas jomā piesaka Pēteris Butāns, Arturs Maskats, Rihards Dubra, Andris Dzenītis un Ēriks Ešenvalds.