Nacionālās pašapziņas pieaugšanas laikā mēs sākām dibināt dziedāšanas biedrības. Tas bija līdzīgi kā citām tautām ap Baltijas jūru, kur arī koru dziedāšanas pasākumi atzīmējami ar 19. gadsimta vidu. Tikai atšķirībā no citiem, mums koru kustība ir pāraugusi tautu konsolidējošā kustībā. Tā ir unikāla parādība un vēsturisks fenomens. Koru kustība mūsu tautai ir bijis svarīgs vienojošs elements.

Dziedāt korī mēs sākām tāpēc, ka kopdziesma ir ierocis un vienlaikus arī vairogs. Vēsturisku iemeslu dēļ, vācu un krievu kultūrvidē dzīvojot, kopdziesma latviešu valodā ir veids, kā mēs varam paust savu identitāti. Dziedot korī, dziesma kļūst par mūsu koda valodu.

Pirmie Dziesmu svētki notika 1864. gadā, kur dziedājām garīgās dziesmas un latviešu tautasdziesmas. Taču I Vispārējie Latvijas Dziesmu svētki notika 1873. gadā, kad svētkus rīkoja Rīgas Latviešu biedrība. Toreiz piedalījās 45 kori. Kopš tiem laikiem esam paturējuši svētku organizācijas modeli – svētku gājienu cauri Rīgai, koru sadziedāšanos un dziesmu karus.

Korī dziedāt latviešiem ir pagodinoši. To sākām jau skolā, jo mūsu mācību programmā kora dziedāšana bija iekļauta, jau kopš pirmās klases. Korī dziedāt bija obligāti, ne vienmēr tas patika, bet dziedāšanas svētību ikviens apjauta pirmajā koru karā. Dievišķa kopības sajūta!

Tas ir labais tonis dziedāt korī! Bija laiks, kad Dziesmusvētki savulaik bija politizēti. Mēs nodziedājām pāris nodevu dziesmas, bet zinājām, ka patiesībā dziedam – "Gaismas pili" un "Lauztās priedes". To dziesmu dēļ, kurās mūs nekad nevarēs liekt. Mums Dziesmu svētki bija un ir vienotības, nacionālā spēka un brīvības idejas nesēji. Latvijā katrā pagastā, katrā uzņēmumā veidojās savs koris.

Savus koru diriģentus mēs ļoti godājam. Tāpēc, ka mūsu diriģenti visi ir personības, kuri mūs stiprina dziesmā, un tāpēc jau mēs varam stāties pret ikvienu ar dziesmas spēku. Mūsu slavenākie kori, kuri starptautiskajos konkursos plūkuši vislielākos laurus, – "Ave Sol", "Dzintars", "Dziedonis", "Gaudeamus", "Balsis" un citi. Latvijas Radio koris diriģentu Sigvarda Kļavas un Kaspara Putniņa vadībā piedalās pasaules mēroga koncertatskaņojumos un festivālos, bet koris "Kamēr..." diriģenta Māra Sirmā vadībā 2004. gadā saņēma prestižo Eiropas "Grand Prix" kā pasaules labākais koris, bet koru olimpiādē Ķīnā 2006. gadā ieguva trīs zelta medaļas.

Neatkarīgi no Vispārējiem dziesmu svētkiem regulāri notiek Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, starptautiskie Baltijas studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus", zēnu koru festivāls "Rīga dimd", vīru un sieviešu koru salidojumi, Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētki.