Visi
Mūzika
Māksla
Deja
Teātris
Kino
Literatūra
Muzeji
Citi
no
kalendārs
līdz
kalendārs

meklēt
LV  |  EN  |  RU
zoom
zoom
3 darbi no izstādes
Foto: Armands Lācis, Fotocentrs

Tekstilmāksla

Vēl tagad daudzviet Latvijā ir mājas, kur goda vietā ir stelles. Ne jau aiz nabadzības tiek austs, tas ir māksliniecisks saimnieciskā aprēķina labais tonis. Iespējams, ka daudzviet audēji izmanto 1913. gadā pirmā latviešu dizainera Jūlija Madernieka rakstu krājumu Ornaments. Tajā Madernieks, izstudējis tūkstošgadīgo latviešu grafisko ornamentu, to modernizēja.

Tekstilmākslas kā modernas nozares aizmetņi radās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, aužot sienas segas ar etnogrāfisko rakstu motīviem un modernizējot tos klasiskā gobelēnu tehnikā.

Nākamais solis mūsdienu tekstilmākslā bija visdrosmīgākais – 1960. gadā ar gobelēnu "Uz Dziesmu svētkiem" tekstilmākslinieks Rūdolfs Heimrāts atdzīvināja aust gribošo latviešu tautu. Savā gobelēnā viņš apvienoja klasiskā gobelēna un nacionālās lietišķās mākslas tradīcijas. Drīz pēc tam viņam tika uzticēts atvērt Tekstilmākslas nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā, un visi, kuri sevi lepni sauc par tekstilniekiem, ir Heimrāta ideju turpinātāji. Varam apgalvot, ka mums ir sava latviešu tekstilmākslas nacionālā skola!

Tikai tagad mēs vairs neaudām trinīšus, vienkārtņus, neornamentējām ar auseklīšiem, Laimas skujiņām un Māras krustiem. Tagad mēs gleznojām, aužot ar vilnas dzijām, ar modernajiem materiāliem – Aija Baumane, Edīte Paula–Vīgnere, Dzintra Vilks, Georgs Barkāns, Egils Rozenbergs, Lija Rage, Lilita Postaža, Aina Muze. Mūsu darbi bija lieli pēc formas, simboliski un metaforiski pēc satura. Iespaidīgi! Mūsu gobelēnus pasūtināja katra sevi cienoša, maksātspējīga iestāde, restorānus ieskaitot. Gobelēni kļuva telpiski. Līdzās klasiskajam gobelēnam attīstījās batika, apgleznojumi uz zīda, aplikācija, tekstilmozaīka, kolāža, pinums, apdruka un citas tehnikas, ko materiālā realizēja Pēteris Sidars, Inese Jakobi, Ieva Krūmiņa, Iveta Vecenāne, Arnis Pumpurs. Tie vairs nav izausti taisnstūrīgi laukumi, bet mākslinieki runāja simbolu, zīmju, alegoriju un metaforu valodā.

Brēcoši fakti! Kad padomju laiku iestādes tika likvidētas, mainījās vai izputēja, pirmie pazuda sienas rotājošie gobelēni. Tos nozaga! Nu ja, zagļi prot novērtēt labas lietas.

 
Mantojums
Kultūras mantojums
Mūzika
Māksla
Deja
Teātris
Kino
Literatūra
Arhitektūra
Muzeji










Copyright © | Ministry of Culture of the Republic of Latvia | 2005 Creative design | ZOOM! |   Technical design and programming | CIMO |