 |
Žaneta Jaunzeme-Grende
Foto: Evija Trifanova, LETA
|
Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes - Grendes laba vēlējuma vārdi Latvijas kultūrai.
Kultūra ir mūsu nacionālās valsts pastāvēšanas stūrakmens. No vēstures piemēra viena lieta ir vairāk nekā skaidra - lai pastāvētu kultūras dzīve, svarīga ir turpinātība un pārmantojamība. Ar dziļu cieņu es raugos uz saviem priekšgājējiem Kultūras ministra amatā, kas cauri dažādiem laikiem un politiskām maiņām ir spējuši nodrošināt, lai turpinātos patiešām svarīgais. Mums joprojām ir visā Eiropā unikāls bērnu mūzikas un mākslas skolu tīkls. Mums ir nacionālās pašapziņas kaltuve - Dziesmu un deju svētki. Mēs lepojamies ar pasaules mērogā atzītu opernamu, ar saviem teātriem, muzejiem, bibliotēkām, arhīviem, orķestriem, kultūras namiem. Mūsu jaunie talanti var skoloties prestižās mākslas un mūzikas augstskolās tepat savā zemē. Joprojām tiek rakstītas grāmatas mūsu valodā un komponēta mūzika mūsu kopīgajā skaņkārtā.
Tā visa ir neiedomājama bagātība, spēks un lepnuma avots. Šo bagātību un spēku saglabāt, lai nodotu tālākajām paaudzēm, es redzu kā vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem. Stingri pamati jeb iesakņotība nav tikai vērtība pati par sevi - tas ir potenciāls un cerība, uz kā būvēt nākotni. Es ticu, ka tieši kultūra ir atslēga visas valsts izaugsmei. Šodien mūsu iespējas nav vēl ne tuvu izmantotas. Zinātne, izglītība, ekonomika, tūrisms, bizness - tās ir tikai dažas jomas, kurās kultūra var dot iespaidīgu pienesumu. Un kuras var līdzvērtīgi atmaksāt kultūrai. Savstarpēja mijiedarbība starp nozarēm un starp industrijām - tas ir lielākais mūsdienu globālās pasaules izaicinājums.
Kultūrā vienlīdz svarīgas visas jomas, taču kultūrpolitikas dienaskārtību nosaka vairāki aktuāli darāmi darbi. Viens no tiem ir kopā ar Rīgas Domi rūpēties par Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas izcilu norisi 2014. gadā. Tāpat arī Pārdaugavā izslējusies bibliotēkas ēka, kas nu ir jāpiepilda ar saturu, lai tā kļūtu par pasaules līmeņa kultūras un zinātnes centru. Cita neatliekama aktualitāte ir saspringta nākamā Eiropas Savienības struktūrfondu sadalījuma plānošana, kurā kultūra nedrīkst palikt pabērna lomā. Un, protams, tūliņ jāuzsāk gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem, kuri noritēs 2013. gadā.
Lai arī valdības darbs ir solidārs, es pārstāvu politiski nacionālu spēku, kuram svarīga piederība savai tautai un tās kultūrai. Atzīstot, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības izvēlēties kultūru, kurai piederēt, Latvijas valsts uzdevums ir sekmēt visu to, ko mēs spējam kā nācija īstenot tikai savā zemē. Mūsu nacionālās nozīmes institūcijas ir tikai Latvijā. Mūsu kultūras mantojums un jaunrade ir savijušies ar mūsu pastāvēšanu šeit un tagad, un tālu, tālu nākotnē. Kultūrai nevajag sasteigtas reformas, kultūrai vajag Latvijas gaisu un pasaules elpu. |
|
